Keramika - tās daudzveidība un daudzpusība

9. maijs, 2023 pl. 13:50

Keramika senču sadzīvē

Agrāk ar vārdu “keramika” saprata visa veida izstrādājumus, kuru veidošanā tika izmantots zemē izraktais māls, kas pēc apdedzināšanas bija lietojams sadzīves darbu veikšanai. Laikam ejot, no rupjiem un viegli plīstošiem traukiem, sadzīvē lietojamo trauku klāsts kļuva aizvien specializētāks un estētiski pievilcīgāks.

Latvijā par tādu konceptu kā “Latgales tradicionālā keramika” varētu runāt no 20. gadsimta 20. – 30. gadiem, kad Pieminekļu valde* veica tam laikam vēl nebijušu amatu prasmju dokumentēšanu. Tolaik gandrīz katrā ciemā bijis podnieks, kas apgādājis vietējās mājsaimniecības ar sadzīvē

nepieciešamajiem traukiem.

Slavenākie un izcilākie podnieki vienmēr parakstījušies, bet tie, kas par savu darba kvalitāti šaubījušies, podus neparakstīja. Daudzu jaunu formu variāciju tapa attiecīgi pieprasījumam vai pasūtījumiem. Katrs ar rokām veidotais pods, lai gan formas ziņā ir līdzīgs, tomēr atšķīrās ar niansēm, jo malkas keramikas ceplī uguns katru reizi atstāj unikālus

rakstus un nokrāsas.

Keramika mūsdienās

Šobrīd ar vārdu “keramika” var raksturot it visu, kas saistīts ar sīkplastiku (mazām figūriņām, aksesuāriem), funkcionāliem saimniecības traukiem, mākslas darbiem, dažāda veida un izmēra detaļām inženierzinātnes jomā (katalizatori, caurulītes u.c.), būvniecībā (ķieģeļi, flīzes, kanalizācijas caurules u.c.), kā arī elektroenerģijā. Mūsdienās keramika ietver arī plašu materiālu un to apstrādes variāciju. Daži no populārākajiem izejmateriāliem:

Visa veida vienkāršās māla masas (tīrs vai ar līdzīgiem iežiem jaukts maisījums apdedzināšanas temperatūras variē no 600°C līdz 1100°C, atkarībā no māla sastāva un deformēšanās īpašībām)

Šamota masas (dažāda apjoma un šķirņu izdedzinātu un sasmalcinātu māla pulvera un parastā māla maisījums)

Akmens masas (maisījums no māla, laukšpata un kvarca smilts pulvera, aptuvenās apdedzināšanas temperatūras variē no 1000°C līdz 1300 C)

Fajansa masa (īpašu māla šķirņu un ģipša maisījums ar citu vielu piejaukumu, galaproduktu dēvē arī par majoliku, porcelānam līdzīgi trauki)

Porcelāna masa (kaolīna, kvarca, laukšpata un plastisku balto mālu maisījums, apdedzināšanas temperatūra aptuveni no 1200°C līdz 1400 C).

Rūpnieciski ražota sadzīves keramika

Pēc padomju okupācijas Latvijā veidotā sadzīves keramika tiek attīstīta kā eksporta prece. Lielākais un atpazīstamākais keramikas izstrādājumu uzņēmums bija “Latvijas keramika”. Pēc Latvijas PSR Ministru Padomes pavēles 1963. gada pavasarī uzsāk darbu pie keramikas izstrādājumu ražošanas attīstīšanas visos Latvijas reģionos ar galveno ražotni Jelgavā. No visiem reģionos esošajiem rūpkombinātu krāsns podiņu un māla trauku cehiem likvidē neperspektīvos un sešdesmito gadu beigās izveido un attīstīta reģionālās ražotnes Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Rēzeknē, Tumužos, Liepājā un Dobelē, ar galveno ražotni un diviem cehiem Jelgavā. Padomju laikā sadarbībā ar Rīgas Politehnisko Institūtu tiek apgūta balzama pudeļu ražošana uzņēmuma “Latvijas Balzams" pasūtījumiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas eksports uz Krieviju strauji sarūk, tāpēc uzņēmums sāk sadarboties ar Dānijas uzņēmumu, kas sekmē jaunu un kvalitatīvu keramikas izstrādājumu ražošanu ar dažādu krāsu glazūrām, līdz ar to arī esošo apdedzināšanas tehnoloģiju attīstīšanu. 1998. gadā uzņēmums tiek privatizēts un starp abiem cehiem uzbūvēta jauna savienojoša ēka. Kopš 2010. gadā uzņēmums apguvis arī karstumizturīgu fondī trauku ražošanas tehnoloģiju, pateicoties pasūtījumam no Šveices klienta.

Vietējās keramikas izstrādājumu ražošana

Tuvākā zināmā rūpniecības vajadzībām veidotā māla atradne Andrupenes pagasta teritorijā bijusi Galavanovkas karjerā, kas atradās blakus slavenajai ķieģeļu fabrikai “Mariampole”.

1937. gadā Mariampoles ķieģeļu fabrikas kapacitāte bija 95 000 ķieģeļu, savukārt 1938. gadā – 500 000 ķieģeļu un 50 000 drenu cauruļu.

Pēc II Pasaules kara ražotne tika pārvietota uz netālu esošo Galavanovku. Šobrīd ražotne pēc privatizācijas netiek izmantota māla pārstrādei.

Tuvākā rūpnieciski ražoto keramikas izstrādājumu vieta bija uzņēmuma “Latvijas keramika” cehs Rēzeknē un Tumužos, kur praksē, pēc podnieka amata apgūšanas Rēzeknes 14. Profesionāli tehniskajā arodvidusskolā, darbojušies vairāki šobrīd atpazīstami Latgales keramiķi.

Kā atšķirt roku darbu no rūpnieciski ražota?

Gandrīz visu keramiku var uzskatīt par roku darbu, jo arī keramikas izstrādājumiem, kas klasificējami kā rūpnieciski ražoti, pieskārusies cilvēka roka.

Taču viena no spilgtākajām atšķirībām – roku darbs vienmēr būs neatkārtojams. Tas īpaši vērojams angobēto, krāsaino trauku gadījumā, kad pat vienādas formas trauki atšķiras ar glazūru niansēm. Arī tad, ja glazūru neizmanto, piemēram, melnās keramikas gadījumā, malkas ceplī līdzīgiem traukiem var būt dažādas nokrāsas.

Arī formu ziņā ir gandrīz neiespējami izvirpot precīzu trauka kopiju, kura virpošanā izmantotas tikai rokas. Vislielāko pievienoto vērtību roku darbam piešķir tas, ja podnieks mālu ir sarūpējis pats savām rokām.

Un visuzskatāmākā atšķirība roku darbam ir podnieka paraksts. Tā ir kā kvalitātes zīme un autogrāfs, kas pēc izdedzināšanas kļūst teju vai mūžīgs.