No skala līdz grozam - ieskats tradīcijā

/Fotogrāfija: Skalu dekora veidošana skalu grozu darināšanas tehnikā. Foto: Ilze Pauliņa/

Skalu grozus Latgalē dēvē par skalini. Koka skalu grozi dažās Latgales saimniecībās sastopami vēl aizvien. Mūsdienās šo izstrādājumu aktualitāte atgriežas, nu jau kā modes lieta, skalu grozu malkas nesamie, skalu grozu somiņas, lādītes, kastītes, sienas dekori...

Agrāk tos aktīvi lietoja īpaši tāpēc, ka tie ir patiešām ērti, viegli un daudzfunkcionāli. Tos var lietot kā sēņu grozus, kartupeļu rakšanas grozus, sīpolu uzglabāšanas grozus, vai vienkārši kā funkcionālu interjera papildinājumu, piemēram, dzijas kamoliem. Pastāv pieņēmums, ka skalu grozi savu aktualitāti ieguvuši pēc 20.gs. 30tajiem gadiem, jo līdz tam laikam lielu daļu grozu izgatavoja no egļu saknēm, mizotām un nemizotām klūgām. Priedes skalus līdz tam vairāk izmantoja apgaismojuma iegūšanai (dedzināja skalus).

Skalu grozu izgatavošanas materiāli

Skalus plēš no priedes koka (ļoti retos gadījumos no apses). Groziem der arī bērzs, jo tas ir elastīgs, bet bērzu arī lieto retāk kā priedi. Purvā augusi priedes koksne ir vislabākā. Jo blīvāka koksne, jo labāk, tāpēc jāmeklē tāda priede, lai gadskārtu riņķi ir pēc iespējas tuvāk viens otram. Ja zarains stumbrs, tad materiāls grozam arī nesanāks. Materiālu parasti gatavo vecā mēnesī un vēlā novembrī. Vislabāk izmantot svaigu koksni, der arī izžuvis materiāls, taču tad to nepieciešams vispirms izmērcēt.

Kā priedi pārbaudīt pirms ciršanas?

No dienvidu puses nedaudz iecērt kokam un apskatās. Ja dienvidu pusē der, tad arī no ziemeļu puses būs labi, jo tur gadskārtas būs vēl ciešākas. No vienas priedes var uztaisīt līdz četrdesmit kartupeļu (vidēja lieluma) grozu.  Maziem groziem pietiek ar 60 centimetru garu loksni, lielākam vajag 80 vai 90 centimetru un tā tālāk.

Skalus var plēst ar nazi (nedaudz iegriež vienā galā un pamazām plēš tālāk ar plikām rokām. Var izmantot arī speciāli veidotu skalu plēšamo. Plēšot skalu ar speciālo ierīci, var ņemt arī jau gatavu dēli un skals jāplēš nedaudz ieslīpi, tad izturīgāka loksne. Ja skals noplēsts nepareizi, tad tas lūzīs.

Skalu grozu gatavošanas process

Sākumā sagatavo visus nepieciešamos materiālu. Skalus pin mitrus, bet ne pārāk mitrus. Pīšanā jāievēro skalu plēšanas virziens. Sākumā no skaliem veido pamatni – režģi.

Pēc pamatnes sapīšanas, skaliem uzmanīgi iezīmē uzliekšanas vietas, uzloka uz augšas, turpina pīt groza sienas. Režģa saturēšanai var izmantot arī knaģus, ko izvieto stūros, pēc tam tos lieto vietās, kurās pinums raisās vaļā.

Nobeigumā groza augšējai malai viscaur palaiž apkārt vēl papildu divus skalus, lai varētu skalu galus stabili ielocīt un pinumu nobeigt. Augšējai apdarei var likt arī biezāku un šaurāku skalu vai plānu līstīti, ko nostiprina ar mazām nagliņām. Daži meistari, kas pin no plānākiem skaliem, groza augšu nobeidz ar skavām un līstīti, kas nobeidz augšējo malu, vēl salīmē ar kokmateriālu līmi (mūsdienu risinājums).

Groza pīšanas procesā var gadīties, ka kāds no skaliem saplīst, tad jāizvērtē pašam: dažreiz var palabot, dažreiz vairs neko nevar līdzēt. Beigās pārsien striķīti vai pārliec koka līsti, kā rokturi un gatavs![1][2]

Grozu tipi

Agrāk grozus gatavoja dažādām vajadzībām, ar rokturi vai bez (rokturi varēja jebkurā brīdī pievienot, piemēram, izmantojot arī virvi vai tekstila drāniņu. Pastāvēja tādi tipi kā:

-  Lielie siena grozi (Bieži vien pārnēsājami kā mugursomas uz pleciem, tika izmantoti siena, zaļas zāles vai zaļas labības transportēšanai līdz šķūnim, kūtij vai mājlopiem. Tāda groza sapīšanai vajag arī ļoti garu skala loksni – līdz pat divarpus metriem.).

-   Lieli lēzeni grozi (latg. zypkas) (paredzēts zivju pārnēsāšanai, transportēšanai).

- Transportēšanas grozi (palieli grozi, ko izmantoja dažādu lietu, dārzeņu vai priekšmetu uzglabāšanai vai transportēšanai).

-   Kartupeļu grozi – (bieži vien ar rokturi, kas pārsiets ar klūgu, virvi vai sapītām tekstila drānām. Lietots kartupeļu talkās). 

-   Sadzīves grozi (vidēja izmēra grozi, kam plašs funkcionalitātes spektrs – rokdarbi, kamoli, sēnes, pīrāgi, pusdienas talciniekiem, utt.).

-   Sīpolu un ķiploku grozi (nelieli groziņi sīpolu un ķiploku uzglabāšanai ziemā).

-  Ogu toverīši (nelieli, ērti grozi ar rokturi, kam caurumi tik blīvi, lai ogas nekrīt ārā).

-  Sieti (parasti gatavoja gana lielus, ar attiecīgiem caurumiem, kas palīdzētu pelavu atsijāšanai).

Izmantotie avoti:

Teicējas un skalu grozu pinējas Helēnas Mundas stāstījums

Nav komentāru

Komentēt