Akmens alus tradīcija

Foto: Ilze Pauliņa

Vēstures konteksts un situācija šobrīd

Alus ir neatņemama latviešu tautas virtuves un it īpaši svētku mielasta sastāvdaļa. Tas bieži minēts latviešu tautasdziesmās, pasakās, sakāmvārdos un mīklās, reizēm kopā ar to pamatsastāvdaļām (mieži, apiņi). Ziņas par alu, alum izmantotu miežu iesalu un apiņiem Baltijā rodamas jau 13.-14. gs. vēstures dokumentos, piemēram, aizliegums ārpus klostera robežām vākt apiņus (1226.g.), zemnieku maksājumos paredzēts pa sieciņam iesala no katra arkla (1242.g.), kādam zemniekam atņemtas divas mucas alus (1300.g.), kā arī pēc vietējo tautu pakļaušanas tas iekļauts nodevu sastāvā.

Alus Baltijas tautu kontekstā, kā īpašs svētku reizēs lietots dzēriens, pirmo reizi rakstītajos avotos pieminēts Upsalas arhibīskapa Olava Magnusa (1490-1557) sacerējumā „Ziemeļu tautas vēsture” (1555. gads). Vēlāki rakstītie avoti, īpaši 18. un 19. gadsimtā daudz sīkāk apraksta zemnieku alu un tā darīšanas paražas. Īpaši atzīmējams ir 1733. gadā Vācijā J.H.Cedlera (Zedler) Lielajā leksikonā (Grosses vollständingiges universal Lexicon) iekļautais detalizētais apraksts par alus brūvēšanu ar akmeņiem Kurzemē, kas liecina, ka jau tajā laikā šī arhaiskā tradīcija bija izpelnījusies īpašu ievērību Eiropas kontekstā.

Zemnieku tiesības brūvēt alu mājās un piedalīties muižu alus gatavošanā sekmējis to, ka līdz pat 19.gs. mājas alus darīšanā saglabājās senas iezīmes. Šo tendenci mainīja un vēlāk ietekmēja lielo alus darītavu dibināšana 19.gs. pilsētās, kā arī degvīna patēriņš, kas jau no 17.gs. lēnām ienāca zemnieku dzīvē. Tomēr, neskatoties uz tendenču maiņu, mājās gatavotam alum vienmēr bijusi liela vērtība, kas raksturoja saimniecību un galdā tika likts īpašos ģimenes godos, gadskārtās vai talkās.

Mūsdienās alus vārīšana ir gandrīz kā modes lieta. Labs alus cienītājs vienmēr augstāk novērtēs mazo alus ražotāju vai mājražotāju brūvējumu. Tomēr latviešiem raksturīgajai alus brūvēšanas tradīcijai vairumā gadījumu ir bijis pārrāvums un jaunie mājražotāji visbiežāk izmanto ārzemēs aizgūtas alus ražošanas tehnoloģijas.

Akmens alus unikalitāte ir tā pagatavošanas tehnoloģijā. Alus vārīšana koka traukos ar nokaitētiem akmeņiem ir arhaisks paņēmiens, kas ilgstoši izmantots līdz brīdim, kamēr bija pieejami metāla trauki, vai arī saimniecība tos varēja finansiāli atļauties. Domājams, ka akmens alus darīšanas tradīcija varētu būt pat gadu tūkstoti sena.

Alus gatavošanai nepieciešams liels daudzums ūdens, tāpēc to visbiežāk sildīja pirts toveros. Kad ūdeni pievieno zlauktā (koka trauks ar tapu, kurā notiek alus gatavošana), tam jābūt karstam. Ūdens temperatūras uzturēšanai un celšanai zlauktā tik mesti ugunskurā vairākas stundas karsēti, nokaitēti akmeņi, kas pārkaisīti ar rudzu miltiem (piešķir krāsu un uztur degšanas temperatūru akmenim). Pēc misas notecināšanas zlauktā no jauna tiek liets karsts ūdens un mesti akmeņi. Tad alus tiek dzesēts, raudzēts un pildīts mucās.

Šodien šo unikālo akmens alus gatavošanas tradīciju praktizē vien retais. Tas ir smags un ilgs process, kas neatmaksājas ne finansiālā, nedz laika ziņā tomēr alus tradīciju pazinējs noteikti novērtēs gan garšas autentiskumu, gan gatavošanas meistarību. Tradīcija ir uz izzušanas robežas. Entuziasti, kas iemācījušies vai pārmantojušo šo alus gatavošanas paņēmienu ir ļoti maz. Esošie meistari ir pusmūža vai pensijas vecumā. Jauniešu interese ir neliela, iespējams, trūkst informācijas vai iedvesmojošu materiālu praktizēt šo tradīciju...

Informāciju apkopoja:
Evija Maļkeviča-Grundele
Biedrība “Teira Latgolys muoksla”

Informācijas avoti:

-        Dumpe, L., “Alus tradīcijas Latvijā”, LU Latvijas Vēstures institūts, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.

-        Garshol, L. M., “Historical Brewing Techniques: The Lost Art of Farmhouse Brewing”, Brewers Association, Brewers publications, United States of America, 2020.

-        Grønnesby, G., HOT ROCKS! BEER BREWING ON VIKING AND MEDIEVAL AGE FARMS IN TRØNDELAG, NTNU University Museum, Norway, 2016.

-        Vītola, I., Pucena, S., Pucens, U., “Tradīciju burtnīcu "Alus gatavošana", Starpnozaru mākslas grupa SERDE, 2009.

Teicēji:

-        Antons Kopusteņš, alus darītājs vairākās paaudzēs, no Pušas, Rēzeknes novads,

-        Jānis Maļkevičs, alus darītājs trešajā paaudzē, no Andrupenes pagasta Olovcu sādžas.